par kuras dzimumu dakteri lauzīja galvas,
ņēmās pa manu augošo punci,
jo skaidrāk pār mani nāca apjausma, ka ar veikalu plauktos izlikto preci mana mazuļa pūriņam nepietiks.
Pirmkārt tāpēc, ka nevarēju atrast acij gana tīkamu neitrālu bēbīšdrēbīšu un gultas veļas toni,
gan arī tāpēc, ka vēlējos savam punčbēbim sarūpēt kaut ko tāāāādu, tiešām vienreizīgu.
Un tad sākās - sedziņa tādā un šādā rakstā un vēl tādā un citādā krāsā, gultas veļa ciku-caku un jaciņas, zābaciņi tipu-tapu.
2011. gada jūlijā es ieraudzīju savu bebucīti. Bebucis izrādījās braša meitenīte. Elza.
Elziņa ar prieku izmanto savu pūriņu,
un es ar lepnumu tērpju viņu pašdarinātajās drēbītēs un sedzu mazuli viņai vien radītajās sedziņās.
Visupirmā sedziņa
Milzu "sedziņa" Nr.2 pēc sedziņas Nr.1 motīviem
Cīņas ar dziju atlikumiem rezultātā tapa divas pasteļtoņu sedziņas
Lillīgā rožu sedziņa. Gadījumā, ja no slimnīcas mājās pārnestu dēliņu, tad rozītes tiktu noņemtas. Aukstajā laikā šī ir visiecienītākā sedziņa, jo tai ir blīvs raksts un oderīte, kā arī veiksmīgs izmērs - pietiekošs, lai beibi ietītu kā konvertiņā, bet ne tik liels, lai aizņemtu ratu kulbā pārāk daudz vietas
Pēc kārtējā dakteru apmeklējuma ar prognozēm par dēliņu tapa gaišzila sedziņa
Maijā līdz ar silto saulīti un izplaukušajām lapām vēlējos sagādāt mazulim ko košu, tā tapa jūraszaļā mega sega. Daļa no tās tapusi Jūrmalas kāpās.
Visupēdējā bēbīšsedziņa no vismaigākās bēbīšdzijiņas. Šī kļuva par Elziņas pirmo sedziņu :D
Un vēl Elžuku gaidīja drēbītes
Padomju laikos vecvecāku sarupētie audumi lieti noderējuši gultas veļai
Un Elzlietiņas tika sakārtotas "organaizerī" jeb "plānotājā"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru