ceturtdiena, 2011. gada 20. oktobris 0 komentāri

Kaklasildis čikitai

Rudens dienas kļūst aizvien vēsākas un jāsāk rūpīgāk piesegt mazulītes kakliņa krokas un dekoltē.
No šodienas mana čikita svaigā gaisā uzturēsies ar kaklasildi

svētdiena, 2011. gada 16. oktobris 0 komentāri

Zili - balta rombiņraksta sedziņa un kubs - grabulis Aleksim Martinam

85% akrils
15% vilna
80cm X 80cm
~ 400 gramu
Sedziņai izmantota maiga dzija, kas nepūkojas.
Raksts reljefs un visai blīvs,
līdz ar to sedziņa ir diezgan "svarīga" - ~400 gramu un mazulim to ir grūtāk nospārdīt.
Kubs - grabulis aprīkots ar zvaniņu un ir izmantojams kā atsevišķa mantiņa vai kā bērnu ratu kulbas grabulis.




sestdiena, 2011. gada 15. oktobris 0 komentāri

Elzas mantu kaste

Jo bēbītis aug, jo vairāk laika viņš pavada nomodā un jo vairāk mammai gribas spēlēties ar mazuli, skatīties, kā bebucis sāk apzināties savas rociņas, censties ar tām satvert visu, kas gadās pa pirkstiņiem.
Mīlestības uzplūdos esmu saražojusi Elziņai dažas "attīstošās" rotaļlietas, kuras jau palēnītēm sākušas izkonkurēt mammas matus un auskarus.
Sāku ar vienkāršāko 


Tad atnāca iedvesma šūnamdarbiem. Bija paredzēta "bilžu grāmatiņa" bēbītim. Pagaidām grāmatiņai ir gaužām maz lapu un nav zināms, cik sējumos tā tiks "publicēta"


Kad šujmašīnai salūza pedālis, spītējot dīkstāvei, tika radīts jaunākais Elzas mantu kastes iemītnieks - attīstošais kubs - grabulis ar "iebūvētu" zvaniņu

0 komentāri

Elzas pūriņš

Jo sparīgāk mazā dzīvībiņa,
par kuras dzimumu dakteri lauzīja galvas,
ņēmās pa manu augošo punci,
jo skaidrāk pār mani nāca apjausma, ka ar veikalu plauktos izlikto preci mana mazuļa pūriņam nepietiks.

Pirmkārt tāpēc, ka nevarēju atrast acij gana tīkamu neitrālu bēbīšdrēbīšu un gultas veļas toni,
gan arī tāpēc, ka vēlējos savam punčbēbim sarūpēt kaut ko tāāāādu, tiešām vienreizīgu.

Un tad sākās - sedziņa tādā un šādā rakstā un vēl tādā un citādā krāsā, gultas veļa ciku-caku un jaciņas, zābaciņi tipu-tapu.

2011. gada jūlijā es ieraudzīju savu bebucīti. Bebucis izrādījās braša meitenīte. Elza.

Elziņa ar prieku izmanto savu pūriņu,
un es ar lepnumu tērpju viņu pašdarinātajās drēbītēs un sedzu mazuli viņai vien radītajās sedziņās.

Visupirmā sedziņa


Milzu "sedziņa" Nr.2 pēc sedziņas Nr.1 motīviem




Cīņas ar dziju atlikumiem rezultātā tapa divas pasteļtoņu sedziņas



Lillīgā rožu sedziņa. Gadījumā, ja no slimnīcas mājās pārnestu dēliņu, tad rozītes tiktu noņemtas. Aukstajā laikā šī ir visiecienītākā sedziņa, jo tai ir blīvs raksts un oderīte, kā arī veiksmīgs izmērs - pietiekošs, lai beibi ietītu kā konvertiņā, bet ne tik liels, lai aizņemtu ratu kulbā pārāk daudz vietas




Pēc kārtējā dakteru apmeklējuma ar prognozēm par dēliņu tapa gaišzila sedziņa



Maijā līdz ar silto saulīti un izplaukušajām lapām vēlējos sagādāt mazulim ko košu, tā tapa jūraszaļā mega sega. Daļa no tās tapusi Jūrmalas kāpās.


Visupēdējā bēbīšsedziņa no vismaigākās bēbīšdzijiņas. Šī kļuva par Elziņas pirmo sedziņu :D 



Un vēl Elžuku gaidīja drēbītes


Padomju laikos vecvecāku sarupētie audumi lieti noderējuši gultas veļai



Un Elzlietiņas tika sakārtotas "organaizerī" jeb "plānotājā"


 
;